Kā veicās ar idejas realizāciju? Bija kaut kādas grūtības? Kā tās pārvarēji?

Šis ir viens liels stāsts par atbalstu, jo tieši atbalsts bija tas, kas virzīja šo projektu uz priekšu, kas palīdzēja idejai attīstīties, kas neļāva padoties grūtajos brīžos. Protams, realizējot jebkuru lielu projektu, nav iespējas iztikt bez grūtībām. Sadarbībā ar portāla Ventspilszinas.lv radošo komandu strādāju pie projekta 5 mēnešus, pa to laiku bija piedzīvoti gan priecīgi, gan bēdīgi mirkļi, bet kopā mēs tikām galā ar visām grūtībām, pārvarējām visus šķēršļus. Varbūt es atkārtošos, bet tā tiešam ir - dzīvē kā sportā – lai īstenotu mērķus, sasniegtu panākumu virsotnes un noturētu iegūtos rezultātus, ir vajadzīgs ļoti daudz: spēks, lai pārvarētu grūtības, gribasspēks un mērķtiecība, lai tiktu pāri grūtībām un nepadotos, līdzsvars, lai izietu no sarežģītām situācijām un komandas biedrs, kam tu vari uzticēties. Par to arī vislielākās pateicības Ventspilszinas.lv komandai.

Ko tu pati gaidīji no projekta un vai izdevās sagaidīt iecerēto?

Viena no projekta lielākajām idejām bija parādīt cilvēkiem, ka viņi ir daudz laimīgāki, nekā viņi paši domā. Un visi projekta dalībnieki, pilsētas ievērojamie cilvēki, ar savu piemēru mācīja mums priecāties par vienkāršām lietām, novērtēt to, kas mums dzīve ir dots. Es gribēju paradīt jums citu pilsētu, neparastu un nepierastu – pilsētas dvēseli, tādu, kādu to redz viņi. Bet, patiesībā, visi tie cilvēki palīdzēja man saprast, kas es patiesība esmu, viņi palīdzēja man atrast sevi.

Par izstādi, jau pašā sākumā zināji, ka gala rezultāts fotosesijām būs tieši izstāde?

Mans sākotnējais mērķis bija padarīt to projektu pēc iespējas vairāk publiski pieejamo. "Mana pilsēta" ir projekts cilvēkiem par cilvēkiem. Tagad projekta interneta versija ir pieejama portāla apmeklētājiem un no 6. septembra visi varēs redzēt projekta galarezultātu izstādes formā un projektu varēs apskatīt pilnīgi bez maksas. Versijas atšķiras ne tikai pēc formāta, bet arī pēc satura, lai visi varētu atnākt, apskatīt salīdzināt.

Man visu laiku gribējās pavaicāt, kāpēc melnbaltas fotogrāfijas?

Visi mūsu dzīves skaistākie mirkļi un bērnības atmiņas uzticīgi glabājas melnbaltās fotogrāfijās. Apskatot melnbalto attēlu, mēs uzreiz atceramies krāsainos dzīves mirkļus. Fotoprojekta dalībnieki rādīja mums savas nozīmīgās pilsētas vietas un dalījās ar dēselē uzkrāto. Melnbaltais attēls visprecīzāk attēlo atmiņas un emocijas.

Cik atsaucīgi bija uzrunātie cilvēki? Bija jāpierunā vai paši pieteicās? Ko teica? Varbūt bija kāds, ko vēlējies fotografēt, bet tā arī nesanāca - nepiekrita, bet varbūt tu sakautrējies uzaicināt?

Cilvēku atsaucība mani tiešam pārsteidza. Visi tie cilvēki, kas bija atsaukušies aicinājumam piedalīties projektā, izteica ļoti daudz labu vārdu, ar katru jaunu fotosesiju krājas pozitīvas emocijas un sajūta, ka cilvēki atbalsta manu ideju. Tas arī ļoti palīdzēja projekta realizēšanā – tā bija papildus motivācija, es zināju, ka cilvēki tic, ka man izdosies, gaida katru jaunu stāstu, jaunu fotogrāfiju. Man par lielu pārsteigumu bija tas, ka daži dalībnieki paši izradīja interesi par projektu – tas, protams, bija ļoti patīkami.

Projekta laikā es saņēmu tikai dažus atteikumus, bet tie bija drīzāk dēļ tā, ka nevar atrast brīvo laiku saspringtajā darba grafikā. Tiešām žēl, ka uz uzaicinājumu neatsaucās "Ventas Balss" galvenās redaktores vietnieks Imants Vīksna un mācītājs Valters Ozoliņš – tās, manuprāt, ir divas ļoti interesantas personības. Bet vispār mūsu pilsētā ir tik daudz aktīvu un radošo cilvēku, ka tos vienkārši nav iespējams iekļaut vienā projektā.

Arī portālā bija konkurss, kur galvenā balva bija fotosesija. Kā radās šī doma?

Nu, pirmkārt, (atkal atkārtošos) tāpēc, ka tas bija projekts cilvēkiem par cilvēkiem. Ar to es gribēju parādīt, ka ne tikai atpazīstamie cilvēki veido pilsētas dvēseli. Arī parastie cilvēki spēlē lielu lomu pilsētas dzīvē, arī viņi ar savu darbu, radošām idejām un sirsnīgu attieksmi ir pilsētas dvēsele. Nav obligāti jābūt slavenībai, lai iekļūtu projektā, tāda iespēja bija dota ikvienam. Es ļoti priecājos par konkursa uzvarētāju Jolantu – tik aktīva, radoša un stipra personība.

Ko ieraudzīsim 6. septembrī atnākot uz tavu izstādi?

Ieraudzīsim mūsu mīļo Ventspili mazliet citādākā, varbūt arī nepierastā skatījumā. Tas pats attiecas arī uz projekta dalībniekiem – izstādē redzētajos darbos jums būs iespēja paskatīties uz viņiem nevis kā uz pilsētas slavenībām, ievērojamām personām un publiskiem cilvēkiem, bet kā uz parastiem pilsētas iedzīvotājiem. Es domāju, ka katrs izstādes apmeklētājs varēs atrast tajā ko interesantu sev, ko tādu, kas uzrunās un varbūt liks aizdomāties.

Interesants fakts - no idejas noformulēšanas brīža līdz pēdējās bildes tapšanai ir pagājuši 9 mēneši, tā ka pilnīgi droši var teikt, ka fotoprojekts ir kā bērns un portāla Ventspilszinas.lv komanda ir šī bērna krustvecāki!

Varbūt ir vēl kaut kas nepateikts?

Vēlreiz gribu pateikties visiem projekta dalībniekiem, Ventspilszinas.lv radošajai komandai, portāla apmeklētājiem, lasītājiem, komentētājiem, viesiem, visiem, kas sekoja līdzi projektam, kas palīdzēja, atbalstīja. Tas ir mūsu kopīgs darbs. PALDIES PAR ATBALSTU!