Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Dainu ceļš līdz mūsdienām

Inese Aide / 27.10.2009

(Foto: http://www...kultura.lv)

Oktobra beigās ir Krišjāņa Barona 174. dzimšanas diena. Kā portāla lasītāja piedāvāju savu skatījumu uz folkloras vākšanu Latvijā, nedaudz pieskaroties arī mūsu pusei.

Reklāma

Oktobra beigās, Krišjāņa Barona dzimšanas mēnesī, Latvijā godā ceļ tautasdziesmas un Krišjāņa Barona devumu – “Latvju Dainas”. Piedāvāju savu skatījumu uz latviešu tautasdziesmu vākšanu un saglabāšanu drukātā vārda veidā.

Estētisku vērtību latviešu tautas folklorai sāka pievērst tikai 18. gadsimta otrajā pusē, līdz ar Johana Gotfrīda Herdera strādāšanu Rīgas Domskolā par skolotāju (1764-1769). Šajā laikā viņš iepazinās ar latviešu tautasdziesmām. Herders (1744-1803) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs, viens no romantisma pamatlicējiem “Vētras un dziņu” kustības redzams pārstāvis, ietekmējis Gētes uzskatus. Herders publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautasdziesmas vācu valodā dažādu tautu dziesmu kopojumā “Stimmen der Volker in Liedern” (1779). Latviešu folkloras vākšanā un apkopošanā iesākumā darbojās tikai baltvācieši. Latvieši šim darbam pievērsās sākot ar l. atmodu – jaunlatviešu kustību 19. gadsimta vidū.

Pirmais latviešu. tautasdziesmu (“Man balte māmelīt”, kas pieder erotiskajai tautas lirikai) iespiedums ir 1635.g.(citos variantos minēts - 1632.). To pierakstījis un iespiedis Tartu universitātes prof. Frideriks Mēnijs (citreiz viņa uzvārds atveidots kā Meins) grāmatā. Syntagma De Origine , tad seko jau pieminētais J. Herdera krājums, 19.gadsimta sākumā Anglijā (žurnālā The Foreign Quarterly Review, 1831; atsevišķi tautasdziesmu tulkojumi jau 1814.g.) V.Skota publicējumā. Tautasdziesmu lielākus vai mazākus krājumus latviski un vāciski 19.gadsimtā izdod Baltijas vācieši G.Bitners un G.Bergmanis. G.Bergmanis 1807.g. Rūjienā izdod pirmo latviešu tautasdziesmu krājumu atsevišķā grāmatā (Erste Sammlung lettischer Singgedichte). 1850.gadā Kabiles mācītājs Georgs Bitners ,kurš dzimis mūsu – Ventspils pusē – Zlēkās valodnieka un mācītāja Johana Georga Bitnera ģimenē, izdod “Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes”.

Latvieši, kā jau minēju, folkloras vākšanā un apkopošanā iesaistījās sākot ar l. atmodu – jaunlatviešu kustību 19. gadsimta vidū. Šajā pat laikā tautasdziesmu vākšanai sāk pievērsties valodnieks, Jaunauces un Dobeles mācītājs, Latviešu literārās biedrības vadītājs Augusts Bīlenšteins (1826-1907). Viņš viens no pirmajiem izsaka domu par nepieciešamību veidot folkloras krātuvi.

Jaunlatvietis Fricis Brīvzemnieks, vākdams folkloras materiālus, mūsu pusē uzturējies Ventspilī un Piltenē. Par to viņš autobiogrāfijā rakstījis: “Ventspilī un viņas apkārtnē uzturējos kādas dienas, lai etnogrāfiski iepazītos ar turienes latviešiem, īpaši ar ventiņiem. Tomēr jāsaka, ka tas man izdevās diezgan trūcīgi, jo biju sev nolicis priekš tam pamaz laika”.

“Latvju Dainu” sējumos (1894-1915) iekļautas gan jaunlatviešu savāktās tautasdziesmas gan tās, kuras pirms tam izdotas sešos izdevumos – G.Bitnera, Kr.Barona un Fr.Brīvzemnieka, A.Bīlenšteina, Jelgavas latviešu Biedrības Rakstniecības nodaļas, Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas un H.Vincendorfa krājumos.

Ventspilī savāktas 1090,Popē 34 ,Rindā (Ancē) 164,Zūrās 38, Zlēkās 162, Ugālē 165, Usmā 2, Sarkanmuižā 301, Piltenē 1, Puzē 37. Ventspils pilsētā 647 pierakstītās dainas Krišjānam Baronam piesūtījis Ernesta Dinsberga brālis Krišāņis Dinsbergs.

Inese Aide,
rakstnieka Herberta Dorbes muzeja vadītāja

Pastāsti citiem:

Viedokļi (3)

  1. Jānis / 27.10.2009 16:42

    Svarīgākais ir šo bagāto mantojumu nepazaudēt! Par laimi ir daudz ļaužu, kurus aizrauj viss latviskais, senais, īstais, neviltotais!

  2. Gita / 27.10.2009 20:26

    Piekrītu Jānim! :)

  3. Līga Reitere / 07.11.2009 16:58

    31.oktobrī Ventspils Amatu mājā no 10:00-11:00 atzīmēja Kr.Barona dzimšanas dienu skandējot tautasdziesmas, kas pierakstītas Ventspils apriņķī, pārrunājot Kr.Barona skolas gaitas Ventspils apriņķa skolā tagadējā Amatu mājā, kā arī dziedot savu mīļāko tautasdziesmu. Vislielākā dāvana mums visiem klātesošajiem bija Stāstnieku skolas nodarbību uzsākšana tieši Kr. Barona dzimšanas dienā. Nodarbības par tāmnieku dialektu jeb ventiņu valodu notiek sestdienās 11:00. Tās apmeklē ap 22 dalībniekiem. Skolotājs Uldis Grīnbergs ir sagatavojis nopietni izstrādātus izdales materiālus, kas palīdz izprast tāmnieku izlokšņu daudzveidību, intonāciju un rakstību. Dalībnieki viens otram demonstrē saglabāto ventiņu valodu un īpašu teicienu skaidrojumus. Laiks paiet nemanāmi ātri. Ik reiz saņemam mājas darbus un pakavējamies diskusijās par apgūto, no jauna uzjundīto un sen loloto - prasmi runāt ventiņu valodā.

Pievienot viedokli