Ventspilszinas.lv

Ventspils foto

Mēs nepagājām un nepaiesim garām (iespaidi)

Santa Vīkele / 16.10.2009

(Foto: S.Vīkele)

Piedāvājam akcijas "Nebūsim vienaldzīgi! Nepaej garām!" atgriezenisko saiti. Tie ir akcijas organizētājas iesūtītie viedokļi un iespaidi pēc atgriešanās no dzīvnieku patversmes "Ausma", kas atrodas Talsos.

Reklāma

Vakar noslēdzās mūsu labdarības akcija - atsaucīgu cilvēku ziedotās lietas nogādājām Talsu dzīvnieku patversmē. Ieejot patversmes teritorijā, pārņem dīvainas sajūtas - tā ir cita pasaule, cita realitāte, kur laiks, šķiet, stundas un dienas skaita savādāk. Katram pamestajam te savs sāpīgs dzīvesstāsts. Dzīvnieku acīs ir skumjas un lūgums pēc mīlestības. Tas nav ierastais dzīvnieku skatiens, bet gan iebiedētu, dzīvē milzu sāpes izcietušu un nogurušu radībiņu pazemīgs dzīves vērojums. Te dzīvo dzīvības bez sirdsmiera.

Vakar ārā plosījās pamatīga vētra, vējš nežēloja nevienu, arī dzīvnieki patvērumu meklēja patversmes sienās. Ejot garām lielajai kaķu saimei, katrs no tiem centās pastiepties, lai tieši viņš būtu tas, kas saņemtu glāstu vai kaut netīšu pieskārienu.

Kad devāmies prom, kāds nelaimīgs suņa bērns mūs ļoti sauca atpakaļ - pat cauri skaļajām vēja brāzmām vēl ilgi dzirdējām žēlas un nemiera pilnas gaudas. Kāds izmisumā ļoti raudāja...

Katram no mums gribas siltas un mīļas mājas - vietu, kur būt kopā ar saviem mīļajiem, justies vajadzīgam un neaizstājamam. Arī patversmē mītošie nav izņēmums... Katrs cer, ka tieši pie viņa apstāsies atnācēja soļi un varbūt viņam paveiksies - kāds par savu draudziņu vai sargu izvēlēsies tieši viņu un aizvedīs uz īstām mājām - mājām, kur būs klusi un silti. Ziemassvētki, īsts Jāņu ugunskurs, bet galvenais - mīlošs un saprotošs saimnieks. Daudziem no mums, redzot patversmes ikdienu, sirds sažņaudzās un acis ar piepūli valdīja asaru straumītes. Bet asaras, kas dzimst sirdī, tikai parāda, ka cilvēks, neskatoties uz mūsdienu nežēlīgo laikmetu, ir tīrs un skaists dvēselē. Dziļās domās iegrimuši, mēs atvadījāmies, bet atvadījāmies ar domu, ka drīz atgriezīsimies - kāda jauka meitene tuvākajās dienās savu mīlestību dāvās kādam mazam suņa kamoliņam. Mazajam suņukam būs savas mājas! Vislabākās un visskaistākās, vissiltākās un vismīļākās visā lielajā pasaulē.

Mīļš paldies visiem, visiem, kas atsaucās aicinājumam palīdzēt dzīvnieku patversmei: 5. vidusskolas skolēniem un viņu vecākiem, skolotājiem, portāla Ventspilszinas.lv darbiniekiem un Ventspils augstskolas studentēm! Paldies par sirdssiltumu! Mēs katrs esam tik bagāti, cik liela ir mūsu vēlme palīdzēt citiem!

Santa 12.b: Brauciens uz Talsu dzīvnieku patversmi bija ļoti aizkustinošs. Ieraugot šo dzīvnieku skumjās acis, nebija iespējams novaldīt asaras, bet prieks bija par to, ka vismaz ir tāda patversme, kur šos dzīvniekus spēj izmitināt, sakopt un pabarot. Esmu gandarīta par to, ka mēs visi spējām ziedot gan barību, gan ēdamtraukus, gan siltas segas visiem, visiem šīs patversmes iemītniekiem, jo, kā jau tas ir zināms, patversmes uzturēšana prasa lielus līdzekļus un ja ir tāda iespēja palīdzēt, tad kāpēc gan to nedarīt? Tā kā citiem es novēlu nebūt vienaldzīgiem. Mēs spējam palīdzēt, vajag tikai gribēt un rīkoties!

Anete 12.b: Ar lielu satraukumu gaidīju šo dienu. Biju jau iztēlojusies, ka būs daudz, daudz suņu, daudz vairāk kaķu, biju domājusi, ka būs vēl arī kādi citi zvēri. Bet liels bija mans pārsteigums, ka īstenībā šo mīļo dzīvnieciņu bija tik maz. Ārzemju TV esmu redzējusi milzīgas patversmes - vairāku stāvu augstas. Taču man par "Ausmas" patversmi bija liels prieks. Priecājos par to, ka tajā nav daudz dzīvnieku, jo tas nozīmē, ka tik slikti nemaz nav :) Novēlu mazajiem ķepaiņiem visu to labāko!

(Te es no savas puses piebildīšu: mūsu ciemošanās reizē bija milzīga vētra, lielākā daļa kaķu bija kaut kur ielīduši un paslēpušies. Meitenes redzēja tikai tos kaķus, kas bija patvērušies telpās. Tur to bija apm. piecpadsmit, pārējie daudzie desmiti nebija atrodami. Tādēļ arī radies tas priekšstats, ka patvermē maz kaķu - S.V.)

Agneta 12.b: Ir grūti skatīties uz dzīvniekiem, kurus pametuši cilvēki, kuriem nav atrastas mājas. Vēl grūtāk ir, ja saproti, ka šie dzīvnieciņi vēlas cilvēku tuvumu. Patversmē sastapām kādu suņu meiteni, kura ļoti gribēja paspēlēties, gribēja, lai kāds viņu samīļotu, pabužinātu spalvu. Ļoti priecājos, ka patversme nebija pilna suņu un kaķu. Žēl, ka agrāk šī akcija bija tikai sākumskolas skolēniem. Taču mēs centīsimies vēl kādu reizi palīdzēt šai patversmei. Braucot uz turieni, jau radās vairākas idejas, kā palīdzēt. Cerams, ka izdosies!

Daiga 12.b: Visi redzētie dzīvnieki izraisīja līdzjūtības sajūtu. Dzīvnieki patversmē tiek kārtīgi aprūpēti, taču gribējās, lai katrs no dzīvnieciņiem atrastu savas mājas. Iesaku vairāk ziedot un palīdzēt dzīvniekiem, jo viņi taču nav vainīgi, ka viņus nemīl.

Izmantotie resursi: Ventspils 5. vidusskolas audzēkņi un direktores vietniece audzināšanas darbā Santa Vīkele

Pastāsti citiem:

Viedokļi (0)

Pievienot viedokli