Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Maize un maiznieks

Līga Reitere / 05.03.2010

Maize cilvēku pavada no šūpuļa līdz kapam. Maizes dēļ cilvēks ceļas un strādā. Maize ir iztikas pamats. Tikt labā maizē ir katra cilvēka sapnis.

Reklāma

Maiznieka amata godināšana Ventspils Amatu mājā 6.martā 12:00

Muzeja pedagogs Līga Reitere un maizes cepēji pastāstīs par maizes vēsturi, par maizniekiem un maizes cepšanas tradīcijām. Būs iespēja tikties ar dažiem Ventspils novada maizniekiem, degustēt dažādas maizes, apmainīties ar maizes receptēm. Pasākumu atbalsta "Ventspils maiznieks", Piltenes maiznieks Oskars Gutmanis, Jūrkalnes maiznieks Guntis Niedoliņš, maizes cepēja no Užavas Sarmīte Siliņa, maizes cepēja no Vārves Baiba Laudāne un maizes cepēja no Rucavas Sandra Aigare. Materiālus par maizniekiem Ventspilī palīdzēja sarūpēt Valsts zonālā arhīva darbinieces.

Dažādas maizes:

Bada maize, Bēru maize, Ceļa maize, Ciemkukulis, Jaunā maize, Kara maize, Klaušu pelavmaize, Kroņa maize, Svētku maize, Trimdas maize, Vīra maize.

Vēsture par maizi:

Visos laikos cilvēki pret maizi ir izturējušies ar īpašu cieņu. Maize salīdzināta ar sauli un pašu dzīvību. Ne velti daudzas senās tautas maizi, tāpat kā sauli, apzīmējušas ar vienādu simbolu – apli, kam vidū ir punkts. Maizi sargāja, tai par godu sacerēja dziesmas, ar maizi sagaidīja visdārgākos viesus. Necieņa pret maizi pielīdzināta briesmīgākam apvainojumam, kādu vien maizes devējam var nodarīt. Maizes cepšanas māka ir saimnieces goda lieta. Maizes cepšanas paņēmieni dažādos laikos bija ļoti atšķirīgi.

Graudzāles kultivēt cilvēki sākuši Ēģiptē pirms vairāk nekā 15 tūkstošiem gadu. Vissenākie zemkopības rajoni atradās Ziemeļāfrikā, Mazāzijā, Indijā un Ķīnā. Par vissenāko graudaugu tiek uzskatīta prosa, vēlāk - mieži. No tiem radās pirmā maize - plakani, neraudzēti plāceņi. Kviešu, rudzu un rīsu kultivēšana sākusies jau pirms 7000 gadiem, bet pirms 4000 gadiem – kukurūza. Jau 5-6 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras ēģiptiešiem bija savas maizes ceptuves. Ap mūsu ēras sākumu maizes cepšana pilsētās jau tika veikta rūpnieciski, ceptuvēs jau bija vērojama darba pienākumu dalīšana: ūdens nešana, mīklas mīcīšana, veltnēšana, pārdošana... Maize ir cepta no dažādiem graudiem, ne tikai no kviešiem un rudziem. Piemēram, 16.gs. Parīzē ir cepta maize arī no rīsiem, kastaņiem un burkāniem, bet Centrālamerikā kviešu milti bijuši tāds retums, ka kviešu maizi ēst varējuši atļauties tikai pilsētnieki. Tā bijusi īpašs kārums, ko piekoduši klāt pie šokolādes vai karameles. Viduslaikos gandrīz pie katras pils tika uzbūvētas dzirnavas un atvērta maizes ceptuve. Maizes cepšana pilnveidojās, cilvēki iemanījās cept maizi no raudzētas mīklas. Latvieši raudzētu maizi sākuši cept kopš 12.gs.

Pieaugot maiznieka aroda popularitātei radās maiznieku biedrības jeb cunftes. Pirmie maiznieka amata statūti Latvijā izstrādāti 1235.gadā. Pēc gada tapis arī maiznieku cunftes ģerbonis. Sākumā meistari bija tikai vācieši, bet ar 1487.gadu arī latvieši. Cunftes galvenais uzdevums bija organizēt rūpniecisko ražošanu un aizsargāt ražotāju intereses, sniegt palīdzību amata brāļiem. 17.gs. beigās no maizniekiem nošķīrās baltmaizes cepēji un konditori, lai 1685.gada 27.decembrī izveidotu savu biedrību. Pēc 150 gadiem abas biedrības atkal apvienojās.

Ventspilī Amatnieku biedrībā kā viena no pirmajām maizes ceptuvēm ir Zuzes maiznīca. 1933.gadā Ventspilī ir 14 iebraucamās vietas, 25 maizes ceptuves, 7 konditorejas un 7 kioski. (J.Sviestiņš 1934.) Kopš 1945.gada aprīli Ventspilī sāk darbu "Ventspils maiznieks".

Rupjmaizes recepte:

500g rudzu miltus iekuļ siltā ūdenī un pagatavo plaucējumu. Paciņu rauga izšķīdina siltā ūdenī un pievieno plaucējumam. Pēc garšas pievieno sāli, ķimenes, cukuru, medu, paniņas. Tad pievieno vēl 500g rudzu miltus. Mīca mīklu, līdz tā atlec no rokām. Atstāj mīklu raudzēt. Veido nelielus klaipiņus un atkal atstāj nedaudz raudzēt. Klaipiņus apslaka ar saldu tēju vai medūdeni un šauj karstā krāsnī. Cep gatavus. Karstus klaipus pārziež ar sviestu un apklāj ar linu dvieli.

Ticējumi:

Maizi liek ar pamatni uz leju, lai saglabātu mājas svētību. Klaipu griež no resnā gala, lai raža bagāta.

Paceļot nokritušu maizes gabalu, to nobučo. Maizi ēdot nedrīkst apkārt staigāt, lai neaizbaidītu svētību.

Pastāsti citiem:

Viedokļi (1)

  1. Jānis / 20.03.2010 12:11

    Pateicos par ieskatu maizes senatnē, taču būtu aplami domāt, ka pirms vācu iebrukuma mūsu zemē, mēs necepām un neēdām gardu maizi un mums nebija savu maiznieku.
    Nav noslēpums, ka krustneši apzināti centās iznīcināt visas liecības par mūsu senatni, novadu veidojumiem, paražām utt. Saglabājās vienīgi mutvārdos.

Pievienot viedokli