Zāļ sievs zelt padoms

• 

  Zāļ sievs mācib un elīgošan Ventiņ puse

  Diens paliek āzven gaŗāks, bet tik un tā vair nevar viss espēt, ko sierd kāro padārt. Laiks skrej nebriesmig āter. Dārbs dzen dārb. Nav vāļs atspūstes. Jāņ nāk viers. Li to laik vaig nobrūvet āl un sasiet sier, apvāķit māls, nobēdznat krōds un krodels, sastiept bērž meijs un kād puceņ zār no mēž, plān vīd pakaisit a kalmem, noravet dobs un godam sagaidit kaimiņsievs, kas nāks apdziedat sēt. Tad gan vares apstātes un paseidet kop a tujem cilēkem, pasrōdzites, cik smuk zied raibes puķs un dzied mazputniņ, smāržo ugiņkur dūm un sāļes jūrs vējš... Turpināt lasīt
• 

  Deviņi augi vainagam un mājai

  Sākas pļavās brienamais laiks. Puķu plūkšana un vaiņagu pīšana nu ir meitu mīļākā nodarbe. Svarīgi iemācīties jau savlaicīgi pazīt jāņuzāles, lai Līgovakarā sapītu krāšņus vainagus. Lūk 9 augi ko iesaku likt jāņuzāļu pušķī un vaiņagā. Turpināt lasīt
• 

  Salātu vakars rakstnieku mājā

  Pirmdienas vakarā kā bija norunāts ierados Starptautiskajā rakstnieku mājā uz tikšanos ar Ilgu Reiznieci. Šoreiz tas nebija tējas vakars ar sarunām par dzeju vai prozu, bet gan salātu vakars ventiņu zāļu sievas gaumē. Turpināt lasīt
• 

  Ziv zup stāsti

  Kad pāri Ventas rumbai vimbas dodas uz augšu nārstot, Kuldīgā ir svētki "Lido zivis Kuldīgā". Turpināt lasīt
• 

  Dažas receptes pavasara dienām

  Kaut arī ārā vēl ir ziema, ir skaidri zināms, ka pavasaris atnāks jau pirms vasaras un priecēs mūs ar reibinošām smaržām un zaļajiem asniem. Tāpēc jau savlaicīgi nosūtu dažas receptes pavasara dienām. Turpināt lasīt
• 

  Pasaules stāstu diena

  20.marts ir Pavasara sākums. Daudzās valstīs tad atzīmē Pasaules stāstu dienu. Muzejos, bibliotēkās, pansionātos, skolās, klubos un citviet sanāk kopā stāstnieki un klausītāji, lai ieklausītos nostāstos, atgadījumos un pasakās, lai ar stāstiem atgādinātu par stāstniecību kā vēstītājfolkloras pamatakmeni. Uz šādiem pasākumiem aicina stāstniekus no dažādām valstīm. Katrs stāsta savā dzimtajā valodā. Par to sīkāk vari uzzināt ieskatoties mājas lapā: www.worldstorytellingday.webs.com/apps/calendar/. Turpināt lasīt
• 

  Maize un maiznieks

  Maize cilvēku pavada no šūpuļa līdz kapam. Maizes dēļ cilvēks ceļas un strādā. Maize ir iztikas pamats. Tikt labā maizē ir katra cilvēka sapnis. Turpināt lasīt
• 

  Ko ventiš sadar Ķīpsala

  Man dižpilste bij svarig padāršan, jo Ķīpsala bij Stārptautisk izstād "Balttour 2010". Es kā ontligs ventiš tur plātijas uz degan nepakrits. Le bišk atvieglot sāv dārb es apvienoj Kultūrtūrisms un Sporttūrisms. Rō, kas no to man sanāc! Turpināt lasīt
• 

  Pirtnieka un zāļu sievas padomi pirtī

  Pirts kūre dara patīkamu nedēļas nogali: tā ir pārmaiņa no darba smaguma līdz svētdienas vieglumam. Pat aukstā ziemas dienā ļaujoties ziedu un lapu slotu burvībai var sajust ziedošo un silto vasaru. Pirtis un pēršanās rituāli ir tik dažādi, cik dažādi ir pērēji un to mācība. Turpināt lasīt
• 

  Ģeldigs recepts no Meteņdien li Lieldienam

  Meteņ i pa vīd starp Ziemsvētkem un Lieldienam. Parast Meteņs es svin ferbruār piermas nedeļs beigas. Tad tokš i labs ziems ceļš, vel i tāļ pauser atkušņ un šļodrak. Pēc tradīcjam tad i tāļ jabrōc paciemtes. Var taisit lusts uz kaln, dzīt joks, izbļautes, izsmietes un šļūkt no kaln zem, lekt a maskam ap ugiņkūr un iet rotaļas... Pēc Meten sākas Lieldien gaidišans laiks. Le tas ātrak paskrej, var ķērtes pe rokdārbem, taisit vakrešan, dziedat dziesam, minet mīkls, apspriest recepts... Turpināt lasīt
• 

  Danč Ventiņ' pusē!

  Danč vakre lustig dzied un jestr danca pe dzīv muzīk. Parast spēle pijol, cītar, ermoņiks un bungs. Skan sendien gabal: Žīg, Elenders, Lambetvoks... Var elocit kājs un izkustnat sāv muger, var uzraut kād ziņģ un izstāstit kād stāst. Var apskvierbnat gāliņ un atkrist vēkšpēds, atspūstes un akal dancat. Vens oter var āter edīdit un ja i duk, var dancat ari pa savam. Danč gabal i petiekam venkārš kā pat tautdziesm. Turpināt lasīt
• 

  Lēds priekš smukum

  Daudz sievišķ ik rīt sējs mazgāšan i nomainījuš pret sejs āds norīvēšan a lēds gābliņem. Šī procedūr atjauno sejs ād, mazin grumbs, sašaurin pors un pešķir dabig sārtum. Turpināt lasīt
• 

  Ko esākt pret mitr vēj kaitniecib uz ād

  Vēl rudeņ un ziems laik no nebriesmig mitr vēj biež sprēga ād uz rokam un vaigem, lūst mat un nāg, reizem uzmetas aukstum pumps... Tad vaig vārīgo viet eziest a skāb krejam va eļļ. Ventiņos tiergs laukuma pe sēkl sievs Priedoliņ Daigs un pe zāļ sievs Sauļuk Anits var dābt aukst spiests eļļs. Tās pegāda pats eļļ vīrs Poiš Gats no Rīgs. Turpināt lasīt
• 

  Piesardzība, lietojot ārstniecības augus

  Piesardzības pasākumi būtu noderīgi daudz plašākā skatījumā – lietojot augus ne tikai ārstnieciskiem nolūkiem, bet arī ikdienas tējās un pārtikā, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām, ar individuālu jutību pret kādu noteiktu augu vai atsevišķu aktīvo vielu, grūtniecēm un bērniem. Praktiski neko nevajadzētu lietot ilgstoši, bet gan secīgi mainīt un savstarpēji kombinēt. Turpināt lasīt
• 

  Kā pagatavot tēju vai uzlējumu

  Turpināt lasīt

12Tālāk