Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Māmiņai

Gita Mārtiņsone / 09.05.2010

mothersfightingforothers.wordpress.com

mothersfightingforothers.wordpress.com

Šodien domas tikai ap un par divām tēmām. Pavasaris un māte.

Reklāma

Mātes diena. Man tā vienmēr bijusi īpaša. Šodien visi saka paldies: mātes pateicas par to, ka viņu dzīves ir piepildītas ar vislielāko svētību. Bērni pateicas māmiņām par to, ka tās devušas dzīvību, bijušas klāt visos dzīves mirkļos un mīlējušas...
Arī citi apkārtējie vienmēr pamanās šajā dienā pateikt paldies jebkurai sievietei, kas devusi dzīvību – manuprāt, vislielākais pasaules prieks! Arī mans opis šodien sveic manu omīti, arī omīte sveic manu mammu! Māte mums katram ir tikai viena, viņa ir visa mūsu dzīves ceļa sākums. Nemīlēt māti, manuprāt, nozīmē nemīlēt sevi. Īstenībā to vajadzētu apzināties katru dienu, nevis tikai īpašajā Mātes dienā. Un ir tik jauki redzēt viņas smaidu, kad pasaku kādu labu vārdu vai izdaru kādu labu darbu. Galvenais, ka šī bērna un mātes mīlestība ir tik šķīsta, ka vajadzīgs tik maz... Reizēm pat nevajag neko teikt...Prātā nāk kāds citāts, ka „māte saprot visu, ko bērns nepasaka skaļi”. Pietiek ar pieskārienu... Cik bieži jūs piekļaujaties savai mātei vienkārši tāpat?

Vai esam aizdomājušies, cik ļoti māmiņai tas ir reizi pa reizei vajadzīgs?

Neaizmirstiet šodien savas māmiņas, vecmāmiņas un citas sievietes, kas ir mātes godā!

Bet ja par pavasari...

Diemžēl par pavasari negribas runāt ierastajā rozā briļļu kontekstā, jo nav jau īstie laika apstākļi. Katru rītu mostos ar cerību, ka atverot acis ieraudzīšu, ka istaba pilna priecīgiem saules zaķiem, un mans kaķis laiski gulēs uz paklāja tverot siltumu – līdzīgi kā tulpes, kas atveras pret gaismu un sauli.
Liekas, ka pavasaris izvairās. Nesen savā personīgajā blogā rakstīju: „Man jau sāk likties, ka Rudens kungs pārāk ilgi staigā pa mūsu ielām lielajos gumijas zābakos, ietinies omītes adītajā šallē...”

Man ļoti patika atbilde, ko uzrakstīja kāda no manām paziņām: „Daba mums piedāvā tikai to, ko esam pelnījuši.” Like aizdomāties, ne? Es tiešām ceru, ka tas nevilksies pārāk ilgi, jo organisms prasīt prasa siltumu un enerģiju. Liekas netaisni, ka citās Latvijas vietās ir siltāk nekā šeit... Arī daba mostas pārāk lēni – ap šo laiku parasti vietējā tirgū iespējams nopirkt pirmos dārza labumus, bet šobrīd piedāvājums nav tik liels kā gribētos. Šodien gadījās vilties... Paliku bez pašceptās rabarberu plātsmaizes, jo rabarberi tirgū nebija...

Cerēsim, ka drīz viss mainīsies, un arī mēs varēsim pagriezt sejas pret sauli un smaidīt pavasarīgu smaidu!

Mīlestību un pavasari (ja ne dabā, tad vismaz sirdī) vēlot,


Galvenā redaktore

Pastāsti citiem:

Viedokļi (1)

  1. Inese / 10.05.2010 00:15

    Paldies,redaktore, par jaukajiem vārdiem! Tāds gaišums un mīļums pārņēma tos lasot, pat drūmais laiks palika otrajā plānā!

Pievienot viedokli