Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Latvijai (foto)

Gita Mārtiņsone / 04.05.2010

1990. gada 4. maijs, Rīga

1990. gada 4. maijs, Rīga (Foto: Juris Presņikovs, Fotostudija L&J)

Kā laiks skrien... Tas neklausa, kad saku: "Man nepatīk steigties!" Viltnieks... Paskat, jau 20 gadi pagājuši... Vakar sarunājos ar mammu par 4. maija notikumiem. Tik interesantas atklāsmes pēc tās... Par to, kā bija, kā domāja un kā ir tagad...

Reklāma

Bet īstenībā par to visu tā pa īstam aizdomājos pēc kāda telefona zvana, kas mani pārsteidza pagājušajā nedēļā. Tas bija cilvēks, kas to redzēja savām acīm un pateicoties viņam arī mēs (tie, kas varbūt toreiz vēl nesaprata notiekošo vai nebija dzimuši) varam būt aculiecinieki... Fotogrāfs Juris Presņikovs, dalās ar jums, portāla lasītāji, publicējot nenovērtējamas fotogrāfijas.

Ja par atmiņām.... Zinu, ka ir cilvēki, kam tās ir spilgtas... Pati apzināti šo vēsturisko dienu neatceros – vismaz man tā likās līdz šim, bet kad māte sāka aprakstīt vietu, emocijas, notikumus, kuros es tajā brīdī atrados, es sapratu, ka atceros gan... Maz, bet atceros. Es atceros, kā mājās valdīja savāds saviļņojums, ko es kā mazs bērns nespēju izskaidrot, tikai sajust... Atceros, kā visi sastinguši akatījās televizora ekrānā. Māte nedaudz sastingusi un tad Saviļņojums ar lielo burtu... Manas bērnudienu atmiņas.

Tikai tagad, kad noiets neliels manas dzīves ceļa gabals, šīs neskaidrās atmiņas sāk pēkšņi sasaistīt pagātni ar tagadni.

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadiena. Tik daudz jautājumu gribas uzdot šajā sarkanbaltisarkanajā svētku dienā, tik daudz atbilžu uz jautājumiem es vēl nevaru saņemt, kā arī atbildēt uz tiem pati. Kā bija sajusties brīvam tieši tajā dienā pirms 20 gadiem? Saprast, ka esi savā valstī atkal saimnieks? Visgrūtāk to izprast tiem, kas neatkarību ieelpojuši jau no dzimšanas brīža – tiem, kam nebija jāaiztur elpa, lai pēc mirkļa atkal piepildītu pilnas krūtis ar neatkarīgas Latvijas Republikas gaisu! Vai tas ir jāiemāca? Vai varbūt laika gaitā jāsaprot pašiem? Vai šajos 20 gados Latvija ir kļuvusi tāda, kādu to vēlējāmies redzēt toreiz? Uz šiem jautājumiem katram ir izveidojusies sava atbilde. Un tas ir pareizi, jo brīvā valstī katram ir tiesības uz savām domām. Es tikai vēlētos citēt Nīči "Viss, kas nenogalina mani, padara mani stiprāku!" Tie esam mēs, manuprāt... Tieši to zināja visi tie, kas 1990. gada 4. maijā bija tur un palīdzēja TAM notikt.

Lieliskā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa kādā TV pārraidē izteicās, ka Latvija ik dienas mums saka: "Es esmu stipra. Nedariet man pāri." Domāju, ka katram no mums vajadzētu padomāt – vai mēs mūsu Latvijai nedarām pāri? Jo valsts ir arī cilvēki, kas tajā dzīvo... Un vienalga no kādiem "plauktiem" esi nokāpis – tu esi neatkarīgas Latvijas Republikas iedzīvotājs. Es tāda esmu!

Tieši tāpēc vēlos novēlēt Latvijai izturību, kas apvīta ar 1990. gada 4. maija gaisotni – tā jānēsā līdzi ikvienam un visur. Latvijai es novēlu veselas un mīlošas ģimenes, kas veido mūsu valsts nākotni. Veselas... Un, kad saku "veselas" es domāju divās nozīmēs. Pirmkārt, bez slimībām, tādas, kas spējīgas augt, mācīties un strādāt. Otrkārt - tādas, kurās ir gan tēvs, gan māte, gan savstarpējā mīlestība un cieņa vienam pret otru – cita veida veselums.

Arī portāla darbinieki jeb "ventspilsziņinieki" vēlas jums šodien kaut ko novēlēt:

Inese Aide (portāla krustmāmiņa):

Man 4. maijs ir dzimtenes Latvijas otrā dzimšanas diena. Šī diena man ir līdzvērtīga 18. novembrim. Atceros 1990.gada 4. maiju. Tovakar notika disputu klubs "Autogrāfs" bijušajā Ventspils Latviešu biedrības namā. Vakara viesis bija režisore Vija Draviņa. Vija atnāca ar ieslēgtu radio aparātu. Visi sanākušie gaidījām, kādi būs Latvijas PSR deputātu balsojuma rezultāti. Tās izjūtas, kad radio paziņoja, ka vairākums deputātu nobalsojuši par Latvijas Neatkarības deklarāciju nav aizmirstamas! Būtībā tika pasludināta Latvija kā neatkarīga valsts. Tas, kas bija vairāku paaudžu sapnis, kļuva īstenība.

Novēlu visiem portāla lasītājiem mīlēt un lepoties ar savu dzimteni, lai kurā zemē jūs atrastos, jo dzimtene tāpat kā mūsu vecāki ir vienīgie!

Edijs Cīrulis (žurnālists):

4. maijs - lielākajā daļa latviešu ģimeņu šo dienu neatzīmē kā svētkus, tomēr ikkatrs sevis cienošs Latvijas pilsonis zina, ar ko šis datums ir īpašs. Tieši pirms 20 gadiem, 1990. gada 4. maijā, 138 deputāti balsojot "par" atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Arī es šo dienu nesvinu tā, kā mēs svinam Lieldienas, Jāņus vai Ziemassvētkus, tomēr dziļi sirdī šī diena man ir kā svētki – svētki, jo esam neatkarīga tauta! Iespējams daudzi tagad pie sevis klusībā prāto "kā būtu, ja būtu". Ar šiem vārdiem domāju, kā būtu, ja neatkarība netiktu atjaunota, kāda tad būtu dzīve? Šiem prātotājiem varu pateikt tikai vienu – dzīve būtu savādāka, jo tad tautai nebūtu tās brīvības, kura mums ir tagad, un kuru atņemt nespēs neviens!

Mārcis Pauls (portāla direktors):

4. maiju īsti neatceros personīgi, jo tad man bija tikai 5 gadiņi, bet dažas epizodes gan atceros. Sēdējām visi lielajā istabā kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Atceros, ka visi skatījās cītigi TV un par kaut ko bija ļoti priecīgi. Tad vēl nesapratu, kas tā bija par īpašo dienu un tikai vēlāk, skolā mācoties, sapratu cik nozīmīgs un drosmīgs bija 4. maija lēmums, jo varēja tak visādi beigties. Diemžēl ar skumjām jāskatās, kā paši esam šo brīnišķīgo ideju sabojājuši. Nezinu, ja kaut kas līdzīgs būtu jāpaveic tagad cilvēki atsauktos un nepaietu maliņā ar domu, ko tad nu es, es jau tāds maziņš. Tikai kopā mēs esam spēks un, ja varējām pastāvēt par savu valsti tad, tad arī tagad mums to ir jāvar izdarīt!

No sevis vēl vēlos tik atliek piebilst:

Esiet šajos svētkos un arī turpmāk "balti uz tumši sarkana fona"1!

1"Prāta vētra" dziesma "Ja tikai uz mani tu paskatītos"

1990. gada 4. maijs (Foto: Juris Presņikovs, Fotostudija L&J)

Lejuplādē attēlu savā tālrunī!

Pastāsti citiem:

Viedokļi (5)

  1. Inese / 04.05.2010 11:24

    Ak dievs,kādas atmiņas ataust skatoties Jura bildes! Paldies!

  2. Ģirts / 04.05.2010 11:37

    Jauks raksts un interesantas bildes!

  3. Zz / 04.05.2010 20:33

    Ļoti interesanti apskatīt bildes! Pati no tā neko neatceros,biju maza.

  4. vija / 04.05.2010 21:30

    tiešām ļoti labs rakstiņš un bildes vispār uz 10!

  5. zobs / 08.05.2010 22:34

    Njāāā... Repšes smaids un nacionālais "varonis" Godmanis iespārda :D

Pievienot viedokli