
Gita Mārtiņsone / 26.04.2010
Šai nedēļai noslēdzoties, tradicionāli svētdienās veltu pāris stundas sev un savām pārdomām par pieredzēto, redzēto un varbūt pat neredzēto...
Tā nu domāju par notikumu, kas aizvadītajā nedēļas nogalē iesaistīja daudzus no mums ne tikai Ventspilī, bet visā Latvijā – Lielā Talka. Labs darbs. Par to nav šaubu. Tādējādi, manuprāt, mēs parādām Mātei dabai, ka mums tomēr rūp, par spīti tam, ka ikdienā tomēr "grēkojam", nometot uz zemes kādu papīra gabalu vai (sliktākajā gadījumā) iemetot krūmos kādu plastmasas pudeli. Pateicoties šādai talkai un brīdim, kad visu Latviju vieno viena misija – sakopta apkārtējā vide, mēs cenšamies kompensēt nodarījumu Mātei dabai. Žēl, ka šī misija mūs nevieno katru, jo tas ir acīmredzami, kā ik dienas daba raida mums signālus jeb palīgā saucienus, lai esam uzmanīgi un lai patiešām izturamies pret savām mājām (zemeslodi) kā pret mājām...
Cilvēks ir jocīga būtne - domā, ka var visu... Ja jau reiz pieradinājis dzīvniekus, tad cik tad tur vajag lai pieradinātu dabu – esam attīstījuši zinātni un citas jomas tiktāl, ka tagad jau cenšamies iejaukties un ietekmēt dabas ierasto kārtību. Pēdējā laika notikumi pasaulē burtiski apliecina, ka dabu nevar uzveikt neviens, tā ir visuvarena un galu galā zaudētāji būsim tikai mēs paši. Vulkāna pamošanās Islandē un tā putekļu radītais haoss ir viens no spilgtākajiem pēdējā laika piemēriem, ka sparāda, cik mēs esam bezspēcīgi visuvarenās dabas priekšā. Cienīsim to! Un katrs sīkums, ko cilvēks var paveikt ir būtisks. Tā nu gribas reizēm jautāt: "Cilvēk, vai tev patiešām gribas nomest to plastmasas pudeli meža malā? Vai tev tiešām ir tik grūti padomāt par savu rīcību?" Tie nav apavi, ko tu maini katru sezonu, tā ir daba – viena vienīga un unikāla...
Vienu dienu TV raidījumā dzirdēju tādu visai interesantu domu (kas ir nereāla, bet liek aizdomāties) saistībā ar Lielo Talku. Kā būtu, ja mēs katrs saskaitītu gada laikā nomestos atkritumus un pēc tam ikgadējā Lielajā Talkā censtos savākt tikpat daudz atkritumu, pievienojot vēl vienu vienību kā sodu par savu nolaidību? Padomājiet, cik maisus jums vajadzētu salasīt! Vai varbūt tas būtu tikai maisiņš? Nebūs par daudz? Un nemaz nav tik grūti ievērot kārtību, piemēram, paiet pāris soļus uz priekšu un pameklēt tuvāko atkritumu tvertni, nevis nomest savus atkritumus (kaut arī mazu papīra gabaliņu) ceļa malā. Īstenībā, esmu pamanījusi, ka lielākā daļa ventspilnieku ir audzināti šajā jomā... Viņi savu ventspilniecisko kārtību ievēro pat citās valstīs un pilētās. Un par mums brīnās! Jā, bet mēs lepnu galvu sakām, ka mums Ventspilī tā nav ierasts - mēs esam tīrīgi un videi draudzīgi! Ne velti viesi, raksturojot Ventspili, vienmēr izmanto īpašības vārdus "tīra un sakopta".
Un tad vēl par sportu domāju... Mūsu basketbola komandas 4. vietu BBL. Neesmu sporta speciāliste, bet man tā vien liekas, ka mūsu komandas liktenis bija izlemts jau pirms došanās uz Final Four! Ja pretinieks realizē metienu pēc spēles beigu signāla, tad loģiski domājot, šis metiens netiek ieskaitīts un mūsu komanda saņem bronzu. Kā tā var būt, ka spēle nākamajā dienā jāspēlē no jauna? Mana loģika "nedraudzējas" ar BBL loģiku... Un lēmumu neturpināt šo "leļlu teātri" un doties mājās (t.i. nākamajā dienā nespēlēt atkārtoti par bronzu) es pilnībā atbalstu! Labāk gatavosimies tam, kam ir jēga gatavoties – jo pretī atkal nāks principiālie pretinieki – Rīgas VEF! Tā kā aicinu visus atbalstīt BK "Ventspils" komandu LBL spēlēs!
Atvedoties gribas citēt rindas, kuras mani uzrunāja pagājušajā nedēļas nogalē, apmeklējot mūsu kaimiņpilsētu Kuldīgu.
Tikai
Izredzētajiem
ir ļauts
Zvaigznēm pieskarties,
Pārējie
Tās nes
Sirdīs.
/J.Janševskis/
Kā ir jums?
Viedokļi (0)
Pievienot viedokli