
Gita Mārtiņsone / 12.04.2010
Īsi pirms atgriezos mājās. Kā var redzēt, esmu jau sākusi skaitīt laiku līdz minūtes precizitātei. Bet ne jau tāpēc, ka gribētos ātrāk projām, bet gan tāpēc, ka saprotu, cik laiks tomēr ir nepielūdzams un skrien vēja spārniem. Sirsniņa jūt, drīz jāpošas mājup.
11.marts, plkst. 15.27, datorklase.
Laikam shii bus peedeejaa veestuliite no Magdeburgas, kas nu jau ir kljuvusi auksta un nedaudz apsnigusi... Shodien taa ir ljoti nepavasariiga un nemiiliga, jo pat saules stars nespej izlausties cauri peleecigi miglainaajam debesiim. "Gluzhi kaa maajaas," nodomaaju, skatoties pa datorklases logu... Neko negribas dariit, domas klejo, trūkst saulaino Mageburgas skatu. Mani tas iisti nesatrauc, ja njem veera saulainos cileekus man apkaart, bet tomeer patikamak, kad apkaart gaishaaks un pa celjam uz tramvaju ir iespejams 'nokert' pavasara iedegumu!
Jaa, jokaini... Shi diena driiz jau beigsies. Veel tikai ritdiena... Kaut gan arii tai buus atvadu piegarsha, jo vakara jasakravaa chemodaani... Sestdien... Au revoir!
Nedomaaju, ka buus tik jokaini savaadi un skumji... It kaa ilgojos pec maajaam, jo pilseeta sheit jau izstaigaata un izbraukaata krustu shkeersu un nav nekaa jauna, ko apskatiit un iepaziit... Bet, iedomaajoties, kaa man pietruuks cilvēku…It kaa kopaa esam bijushi neilgu laiku, bet pieradums....
Shodien Ines mani gandriiz saraudinaaja pateicot, ka ilgosies pec muusu sarunaam... Un vispaar - es esot netipiska latviete. Jo latvietei jabuut veesai un atturiigai (saskanjaa ar stereotipiem), nevis taadai, kas gatava nakts viduu kopaa ar pareejam latvieteem un spaanietem mesties koju gaitenju dejaas!
Mana shii rita fraaze pie brokastim no Kristinas: "Oh, you look like an angel today!" (Tu izskaties peec engelja shodien! – tulk.) Nemaz neprasiiju, kpc vinja ta izdomaaja man pateikt…Veel jaukaaku dienas saakumu nevar veeleeties! Kaa lai sanjemas atvaadam, kas ir tik tuvu?!
Shodien tramvajaa, braucot uz lekcijaam sapratu, ka shovasar veelos braukt uz Spaaniju... Man tur bus ko dariit un redzeet: "Yeah, if you want to come, I will be very happy! You must definitely stay at my place! But prepare for long excursions!" (Ines un Ignatio vaardi) (Jaa, ja veelies braukt, es buushu loti prieciigs! Tev noteikti jaapaliek manaas maajaas. Un sagatavojies garaam ekskusrijaam!" – tulk.)
Lai vai kaa, laiku neteereju lieki... Visu skumjo garastavokli samazinaja kaarteejaa kopapasedeshana ar visu valstu koleegiem... Tas viss beidzaas ar traku dejoshanu. Ivita uzfilmeja. Noskatiities to nav iespeejams – uzreiz piemetas smieklu leekme!
A, un man ir jauns priekshmets kakju kolekcijai (tiem, kas nezin, es kraaju kakjus un man jau maajaas ir maza kolekcija). Nopirku kruuziti ar kakji!
...un mutee man visu laiku MILKA shokolaade... Jaa, juus nepārklausījāties - es, kas izteikti retos gadijumos apzinaati sev iepeerku lielos daudzumos saldumus, sheit vienkaarshi nevaru attureeties no MILKAS ar veseliem riekstiem! Bet tomeer... Latvijaa ceru, ka mana miljaa omiite mani sagaidiis ar dzeervenem un marineetiem gurkiishiem... Tas ir tas (un vel rupjmaize), kas man te pietuuka visvairaak! Te jau arii ir gurkiishi, bet tie nav taadi... maajas... Te jau arii ir kaut kaada maize, kura peec kraasas izskataas kaa muusu saldskaabaa, bet garsha tai nav NEKAADA un beigu beigaas ir tikai liela vilshanaas un es atkal eju peec baltmaizes. Vakar kojaas, kad mums bija vakariņas pavaariites muus lutinaaja – paarsteidza ar svaigi ceptaam, veel karstaam graudu maiziiteem... tomeer... tik ljoti ilgojos peec rupjmaizes garshas. Un ar dzeerveneem man arii ir savs staasts. Vienu vakaru tik ljoti sagribeejaas, bet Magdeburgas lielveikalaa, protams, ka neatradu (kas mani nepaarsteidza). Un TAD... Tur taa stāvēja – dzeervenju sulas paka! Paneemu to rokaas... neviljus acu skatiens pieveersaas sulas sastaava tulkojumiem dazhadaas Eiropas valodaas... Un tur pat bija latvieshu valoda (ko uz etiketeem līdz shim man neizdevās atrast!)! Taa bija ziime – JAAPERK! Tik laba sajuuta, kad vakarraa izdzeeru vienu glaazi dzeeriena, kam neapšaubāmi bija kaut neliela Latvijas piegarsha! Laikam jau peec maajaam es arii ilgojos... Sanaak koks ar diviem galiem – gan gribas, gan negribas aizbraukt. Zinu, ka es ne pirmaa ne peedeejaa, ko piemeklee taadas sajuutas, bet ...
Ak jaa... Ines no Spaanijas manaa vadiiba iemacijaas skaitiit no viens liidz desmit latvieshu valoda... Kad vinja to man nodemostreeja (izskatiijas kaa skolaa – vinja nostājas man pretii, rokas gar saaniem un skaljaa balsii perfekti nosauca visus 10 skaitljus), redzeeju, ka vinja patieshaam lepojas ar savu sasniegumu! Tas padarīja mani veel lepnaaku – par to, ka iemaaciiju un par to, ka esmu panaakusi, ka latvieshu valoda interesee. Es, protams, solidarizeejos ar Ines un tagad maaku to pashu (skaitīt no 1-10), tikai spaanju valoda! Parelleli apnemos saakt apguut (kaut pashmaaciibas celjaa) spaanju valodu!
Taa man tagad iet..
Varbuut sanjemos veel pirms prombraukshanas kaut ko uzrakstiit! Bet nesolu, jo gribas izmantot katru minuuti un sekundi, ko esmu sheit ar cilveekiem un vietaam, kas driiz vairs nebuus mana ikdiena.
Lai jums jauka un saulaina diena!
Viedokļi (5)
Jānis / 12.04.2010 11:45
A?
Labi, pieņemsim, ka svešumā tev nebija latviešu tastatūras, bet, no otras puses, rakstā vietām redzams, ka varēji gan salikt mīkstinājuma un garumzīmes. Un vispār - izglītots cilveks spēj lasīt un uztvert rakstīto arī bez "aa", "nj", sh" un tml.
Jānim / 12.04.2010 11:59
brīžiem šķiet, ka tu gribi iet strādāt par korektoru :D varbūt labojumus ko gribi aizbliez viņiem uz e-pastu :) savādāk tāds baigi pamācošais sāc likties!
aert / 12.04.2010 13:22
nepatika lasīt, nesmuki uzrakstīts
zaķis / 16.04.2010 08:14
Ne jau visiem ir latviešu valodas klaviatūra.Tā ir tikai dažiem latviešiem un cilvēks rakstīja iespēju robežās!
Jānis / 03.05.2010 23:19
Vispār jau šie vārdi ir no teksta, tātad mīkstinājuma zīmes tomēr ir: " nepārklausījāties", "vakariņas". :)
Pievienot viedokli