Ke bueno! (4.dienasgrāmata) (foto)

Gita Mārtiņsone / 04.04.2010

(Foto: E.Gallais)

Mans vēl publicējamo dienasgrāmatu skaits jau sāk sarukt. Lūk, jau ceurtā. Atlikušas vairs tikai kādas divas vai trīs... Ar šo dienasgrāmatu aizsākas mani otrās nedēļas piedzīvojumi un sajūtas. Lai jautri lasās!

Reklāma

Agrs rīts.

Svētdienas rīts. Pieceļos. Viss liekas pārāk mierīgi. Man tas liekas kaut kā nedaudz neierasti, bet te tā ir norma svētdienās... Svētdienas Ventspilī arī bija klusas, bet ne jau TIK! Visi veikali ciet - vācieši atpūšas no visa un visiem... No vienas puses – ak, šausmas – bet no otras – arī veikalnieki ir cilvēki !!! Ņemot vērā situāciju, vakardiena bija filmudiena kojās... Vienmēr var atrast risinājumu, kā padarīt savu dienu interesantāku. Kopā ar latviešiem skatījos "National Treasure" ar Nikolu Keidžu, vēlāk kopā ar frančiem un spāņiem skatījāmies "Woodstock"! Jāsaka, ka filma man ne visai, bet... Pati nezinu, kāpēc skatījos. Haha! Laikam šis bija tas gadījums, kad mirklis un cilvēki apkārt bija svarīgāki par filmas saturu. Un man tur sēžot nedaudz uznāca TĀ sajūta... Nu, tāda, ka saproti, ka šis mirklis ar šiem cilvēkiem ir pārāk unikāls... Tāds, kas pēc mazāk kā nedēļas tas viss būs zudis no realitātes un atkārtot nebūs iespējams. Skumīgi, bet vēl par to pāragri domāt, tikai baidos, ka pēdējā diena... skumja... Ai, Gita, saņemies...

Bet tagad par šo rītu – pirmdienas rītu. Pagaidām sēžu vēl pidžamā. Istabas biedrene vēl guļ un tā jau ir ierasta kārtība! Galvenais, ka es pieceļos, savādāk nepiecelsies neviena no mums! Kad sāku pamazām grabināties pa skapi, risinot problēmu, ka "atkal nav ko uzvilkt!" un kad atveru aizskarus, lai istabā ienāk gaisma, tad pamazām "mūsmājās" visi sāk pamosties! Jā, miegs gan šeit Magdeburgā man varen ciešs un veselīgs! Šī diena ataususi gaišos toņos un noskaņās (bet sniegs vēl ir... diemžēl..).

Neparastas sajūtas.

Trīs pieturpunkti:

1. Pirmdiena. Juhūūū!!!!! Cik daudz prieka man sniedz tas, ka atkal sākusies jauna mācību nedēļa! Mājās – Latvijā – mani šī sajūta, bija jau pametusi... Jau sen... Liekas, ka, pateicoties Magdeburgai būšu gatava šo sajūtu ielikt labo domu vācelītē un paņemt līdz uz mājām.

2. Šodien Palomai dzimšanas diena. Jau vakar iepirkām puķes (te jau var iegādāties skaistus tulpju pušķus!). Es vēl nopirku mīksto rotaļlietu...

...vai, jāskrien uz dušu, savādāk rumānietes pasteigsies priekšā... un ja tā, tad kavēšu visu un būs kā Etjenam pagājušajā nedēļā... Nokavēja tramvaju, pārāk ilgi tīrīdams zobus!

Dienas vidus.

Esmu atpakalj. Datorklase, ta kaa atkal bez garumzimeem... Pie shita man gruuti pierast.

Kur es paliku? Ak, jaa... Otrais pieturpunkts. Palomas dzimshanas diena. Vinjai paveicies... Vinjai visskaistakais sveiciens.... Katras valsts grupa veltija vinjai pa apsveikuma dziesmai savaa valoda... negribas lielities, bet man jau liekas, ka muusu priekshnesums bija pats labakais. Hehe... kaa nekaa latvieshi tachu ir dziedosha tauta. Muusu viduu tachu ir Signe, kas ar dziedashanu nodarbojas jau ilgu laiku un dzied grupaa "Voices" un man ar’ nav peljama "dziedamaa riikle"!

Domaju, ka ar to vien (dziedashanu) atzimeshana sovakar nebeigsies!

3. Ak jaa..... Shodien tak Sievieshu diena! Praataa visu laiku viena aina - viens koju darbinieks klusiitem ielaviijaas soriit eednicaa, lai apsveiiktu kolegiites – tantes, kas katru riitu paruupejas par muusu brokastiim un vakarinjaam! Tik milji! Nupat izlasiiju ari paris jaukus apsviekumus, ko bija atsutijushi majinieki!

Shodien lekciju laikaa (kad lektore staastiija par zinaamaam lietaam) saziimeeju klades lappushu stuurishus ar taurenjiem, margrietinjaam, tulpeem, rozeem un sirsninjaam... Aara viss balts, it kaa pavasaris buutu atkaapies, bet sauliite ir... Gan ik pa laikam laukaa, gan sirsniņaa!

Un vispaar man ir izcili labs garastaavoklis!

Ap trijiem naktī.

Nupat atgriezos. Jāiet steidzīgi gulēt. Kā jau paredzēju, šovakar kojās bija jāsvin Palomas dzimšanas diena. Bet pirms tam vēl pamanījos doties garā pastaigā pa tuvējo apkārtni - man bija jāredz tā skaistā baznīca, ko līdz šim redzēju tikai no tāluma. Tas bija pasakaini! Pa ceļam atklāju, ka netālu no baznīcas ir arī klosteris.

Tātad, pulkstens jau tuvu trijiem naktī. Nupat beidzām svinēt. Paloma bija tik pārsteigta! Savā stāvā uztaisījām dāvanu stūrīti un salikām svecītes. "Atbildīgie" novērsa Palomas uzmanību un pēc mūsu signāla veda viņu uz ceturto stāvu... Kur PĀRSTEIGUMS! Tas bija tik jauki! Multinacionālā dzimšanas diena! Izrādās, ka nevienā no valstīm nav zināma latviešiem ļoti bieži izmantotā tradīcija - celt jubilāru krēslā. To tad arī iemācījām! Tikai visas 22 reizes necēlām, jo tad būtu pārguruši! Mana dāvana - mīkstā rotaļlieta - kļuva par top dāvanu. Palomai teicu, ka mantiņas vārds ir Jānis, jo tas ir īsts latviešu vārds (tas tā, lai viņa vienmēr atcerētos, ka šī dāvana no latviešiem). Pa vidu iespraucās arī Etjens... Sak' ka mantiņai vajagot otru vārdu - Kaža! (man tā patīk klausīties, kā viņš izrunā šo vārdu savā franču akcentā!)

Par "Kažu" atkal mazs pastāstiņš...

Sēžam visi pusdienu pārtraukumā un spriedelējam par vārdiem. Cik atceros, ka nonācām ie secinājuma, ka spāņiem Ignatio varētu būt kā mūsu Kārlis... Signei tajā brīdī izspruka vārds Kaža, kas ir sarunvalodā lietots saīsinājums! Frančus tas vārds sajūsmināja! Etjens pat atļāvās "aizņemties" šo iesauku sev! Tā nu ik pa laikam saukājām viņu par Kažu!

Atpakaļ pie dzimšanas dienas... Apsveikumi, laba vēlējumi... Viss kā pienākas! Daudziem uznāca miegs, tāpēc palikām pamaz svinētaji. Kā vienmēr izturīgie franči, es un trīs spāņi, ieskaitot jubilāri. Neko jau īpašu nedarījām - runājām par neko un par visu, baudījām smaidus un mirkļus. Uzspēlējām kādu spēli un devāmies uz istabiņām... Tikai tagad pamanu, ka jau trīs... Jāiet segās... Mana istabas biedrene jau sen sapņu zemē.

Rīt būs atkal jauna diena! Kā es to gaidu!

Bye-bye, amigos!