Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Magdeburgas piezīmes, 2. dienasgrāmata (foto)

Gita Mārtiņsone / 22.03.2010

Kā solīts, turpinu publicēt ieskatu manās Magdeburgas dienasgrāmatās. Šoreiz jau otrā. Tagad pārlasu un pašai jāsmīn. Neviļus ataust atmiņā dažādi sīkumi, kas dienas steigā jau paspējuši piemirsties.

Reklāma

Šodien mans "sirojums" pa grāmatu veikalu beidzās ar franču valodas gramatikas rokasgrāmatas un spāņu valodas pamatu apguves grāmatiņas iegādi!

Lai jautri lasās!

Letters from Magdeburg...Part 2

2010. gada 7. marts

Buenas dias! :)

Tā nu esmu tagad pie sava datora mūsu mājīgajā koju istabiņā. Patiešām kā mājās. Garumzīmes, rakstot tekstu, liek justies nedaudz ērtāk. Datorklasē to vien daru, kā jaucu "Y" ar "Z", kas vācu klaviatūrā samainīti vietām... rakstot adresi "Venstpilszinas.lv" vienmēr sanāk "Ventspilsyinas.lv"... Tad nu atkal kārtējo reizi brīnos, kāpēc man saka, ka tāda mājas lapa neeksistē... Līdz atkal atceros, ka esmu VĀCIJĀ un te burti klaviatūrā izvietoti SAVĀDĀK!

....šeit, peldot dažādu kultūru un informācijas kokteilī, es sāku atcerēties, kā tas ir, kad dzīvo ar samazinātu stresa devu. Jā, visas tās apkārt virmojošās lietas, sejas, notikumi un galu galā arī domas, kas mani Latvijā visticamāk padarītu "traku", šeit mani vienkārši... NESATRAUC! Varbūt pie vainas cilvēki man apkārt, jo PATIEŠĀM ar apbrīnu vēroju, kā apkārtējie nesatraucas NEPARKO, kut gan iemesls būtu - sveša vide, tiek apspriestas sarežģītas tēmas un reizēm apkārtējie runā ne tajā valodā, kas ir mana stiprā puse... Hmmm... Nemāku to izskaidrot. Varbūt ar laiku. Nākamajā dienasgrāmatā...

Pa šo laiku esmu iemācījusies saprast dažas lietas vācu valodā... Pati protu koju viesnīcas administratorei palūgt istabiņas atslēgu vācu valodā. Īstenībā darām to maiņās ar Signi (viņa arī neprot vācu valodu)... Abām gribas parunāties vāciski, bet atslēdziņa tikai viena. Bet, tā kā pa dienu sanāk daudz staigāt apkārt, katrai vismaz reizi izdodas pajautāt: "Zimmer 410!" Un pēc tam, kad mēle nav samežģījusies (par ko ir neizsakāms prieks!) un administratore, sapratusi tekstu, dod atslēdziņu, lepni jāsaka: "Danke schön!"

Un mana spāņu valoda arī nav slikta, un tas viss pateicoties Christinai un Ines no Spānijas! Apbrīnojami, kā šiem cilvēkiem interesē Latvija un latviešu valoda. Jau kuro dienu Ines man lūdz iemācīt viņai kādu latviešu frāzi. Man šovakar viņai jāsaraksta, kā latviski skaitīt no viens līdz desmit (norādot izrunu, jo viņa neatpazīst garumzīmes). Redzēs, kā viņai veiksies ar mācīšanos! :D

Jā, vācieši mīl kārtību. Visam jābūt precīzi un pareizi. Atceros kā viena no pasniedzējām pārtrauca lekciju, lai kādam no auditorijas pateiktu: "Vai Jūs lūdzu nebeigtu košļāt košļājamo gumiju? Izņemiet to ārā! Tas padara mani traku!!!" Hmmm... Turklāt tāds atgadījums bija divas reizes. Es tikai atbalstu... Kārtībai jābūt, katrā ziņā pasniedzējs ir jāciena. Sākot no šīs dienas, kā pamanīju, visi savas košļājamās gumijas izmeta, lai nebūtu jāpiedzīvo aizrādījums. Atzīšos, ka man gadījās vienreiz aizmirst... Pati nemanīju. Ignatio pēc tam vien tik nosmējās: "Tu nu gan esi riskētāja! Sēdēt otrajā rindā ar košļājamo gumiju mutē!" Tas ir joks, bet, ja nopietni, Latvijā arī vajadzētu nedaudz disciplinēt skolniekus un studentus, jo reizēm dažs labs atļaujas pārāk daudz... Ja par precizitāti... Pirmajā dienā mums pēc lekcijām tuvējā kafejnīcā bija paredzēts saliedēšanās pasākums plkst. 17.00. Apzinīgi ierodamies 15 minūtes agrāk. Tās tad dabūjām stāvēt ārā un salt, jo durvis tika atslēgtas precīzi plkst. 17.00! :D

Un esmu sapratusi, ka no dzīves Magdeburgā jāņem viss, ko var... Nav laika nogurumam. Teikšu gan godīgi, ka pa retam tāda "grēcīga doma" man iešaujas prātā, jo tomēr lekcijas beidzas ap pieciem un agri cēlušies, BET sēdēt un "kūkot" savā istabiņā, ja apkārt tik daudz jauku cilvēku, arī nebūtu prāta darbs. Nav laika domāšanai "latviešu stilā"... Savādāk palaidīšu garām daudz vērtīgas lietas! Galu galā esmu ieradusies lai iegūtu, nevis lai palaistu garām...

Šodien apmeklējām Vācijas tiesu. Tiesnesis mūs pārsteidza ar savu īpašo psiholoģiju, ko izmantoja iztaujājot nepilngadīgos apsūdzētos. Bijām liecinieki vairākām tiesas sēdēm. Labi, ka bija blakus Ivita un Evija, citādāk neko nesaprastu. Sapratu tikai tiesneša joku... Pirmais jautājums, ko puiši, kas apsūdzēti, par sprāgstvielu izgatavošanu, sadzird no tiesneša: "Sakiet, puiši, jums gadījumā nav kāda saistība ar Al Quaeda?" :D Visi pasmīnēja un likās, ka tas pavēra ceļu veiksmīgai komunikācijai starp tiesnesi, prokurori, sociālo darbinieku un apsūdzētajiem. Tiesas ēka atrodas mazā pilsētā, kas TIK ĻOTI atgādināja Kuldīgu... Tāds kā deja vu. Arī pārējās latvietes man piekrita. Tātad man neizlikās. Saulīte mūs lutina. Pastaigājoties pa pilsētas mazajām ieliņām, atļaujamies "uzraut" kādu dziesmiņu. UN cilvēki neatskatās uz mums, kā trakiem... Tik jauki, ka tantiņa gados pasmaida un dodas tālāk ar savu velosipēdu! Skatiens, kas saka: "Ak, šī jaunatne!" :D

Šodien sapratu, ka mans mobilā telefona operators mani pievīlis. Esmu bez telefona sakariem. Labi, ka vismaz ir internets, kaut gan nav laika un vēlmes sēdēt pie datora tāpat vien... Sandriņa pa retam iedod aizsūtīt kādu sms mammucim, lai neuztraucas!

Es nu skriešu pie kaimiņiem - šovakar ejam pastaigā pa naksnīgo pilsētu un ja būs spēka, tad skatīsimies kādu filmu!

Au revoir! :)

Magdeburga 3 (Foto: Gita Mārtiņsone)

Lejuplādē attēlu savā tālrunī!

Pastāsti citiem:

Viedokļi (3)

  1. vija / 22.03.2010 14:08

    jautri jums tur gājis :) rakstiet vēl!

  2. Gita / 22.03.2010 16:08

    Vēl pāris dienasgrāmatas ir atlikušas. Drīzumā publicēšu arī tās! :)

  3. aija.b / 23.03.2010 16:18

    Paldies par jaukajām un interesantajām bildēm. Tas lieliski, ka ar savu redzējumu bagātiniet arī mūs!

Pievienot viedokli