Redaktores blogs

• 

  Nāk rudentiņis, būs barga ziema...

  Turpināt lasīt
• 

  Ik pa laikam gribas mazus krāsainus brīnumiņus

  Man nepatīk fantastika – ne grāmatās, ne kinofilmās. Tomēr jāatzīst, ka sestdien piedzīvotais bija kā fantastikas filmā. Bieži vien tajās ir tādi kā portāli, kas ļauj galvenajiem varoņiem ceļot laikā un telpā. Tā arī bija... Solis sperts pāri Karlīnes ielas robežai un es atrados pavisam citā laikā un vietā – nemāku pateikt kad un kur, zinu tikai, ka tajā laikā man viss ir svešs, tomēr interesants un saistošs. Turpināt lasīt
• 

  Pirmssvētku sajūtas

  Šodien man savādi pacilājoša sajūta. Atkal vēderā rotaļājas gaisīgie satraukuma taureņi! Cik patīkami tos atkal sajust! Nebija jau pazuduši uz ilgu laiku... Vēl pavisam nesen, Ginesa rekorda uzstādīšanas pasākumā, tie darbojās kā negudri! Tagad esmu Pilsētas svētku gaidās, tāpēc uztraukums... Turpināt lasīt
• 

  Ventspils sajūta sirdī

  Sestdiena man kā ventspilniecei nozīmēja ļoti daudz. Ne jau tāpēc, ka tika piesaistīta liela preses uzmanība un visi gaidīja Ginesa rekordu. Protams, tas bija centrālais notikums un viss grozījās tikai ap ziedu paklāju. Tomēr es laikam šoreiz uzsvēršu to sajūtu, kas manī mājoja visas dienas garumā, kamēr pati piedalījos ziedu paklāja veidošanā un pēc tam novēroju, kā tas tapa arvien garāks un garāks, kā arī pēc tam, kad svinīgi tika paziņoti rezultāti un līksmība varēja sākties. Turpināt lasīt
• 

  Svelmaino dienu domas

  Jūras svētki aizvadīti. Neptūns ar savu svītu atgriezies zemūdens valstībā, bet mums jāturpina savas ikdienas gaitas. Kādam tas nozīmē jaunas darba nedēļas sākumu, bet kādam – atvaļinājuma turpinājumu. Turpināt lasīt
• 

  Jūriņ prasa smalku tīklu...

  Apvelkam strīpotas drānas un ejam tautās... Ejam svinēt Jūras svētkus! Šis ir tas laiks, ko gaidu visu gadu... Rudeņos un ziemās pie karstas tējas ar cepumiem, kad domas kavējas karstajās jūlija dienās – gluži kā šodien! Šobrīd man pie rokas pudele auksta ūdens un domas nedēļas nogalē, kad atkal Ventspils pilsētu piepildīs smaidi, līksmība un svētki. Turpināt lasīt
• 

  Māmiņai

  Šodien domas tikai ap un par divām tēmām. Pavasaris un māte. Turpināt lasīt
• 

  Latvijai (foto)

  Kā laiks skrien... Tas neklausa, kad saku: "Man nepatīk steigties!" Viltnieks... Paskat, jau 20 gadi pagājuši... Vakar sarunājos ar mammu par 4. maija notikumiem. Tik interesantas atklāsmes pēc tās... Par to, kā bija, kā domāja un kā ir tagad... Turpināt lasīt
• 

  Vienā solī ar dabu...

  Šai nedēļai noslēdzoties, tradicionāli svētdienās veltu pāris stundas sev un savām pārdomām par pieredzēto, redzēto un varbūt pat neredzēto... Turpināt lasīt
• 

  Dzīvojam pārmaiņu laikā...

  Dzīvojam pārmaiņu laikā... Jā, tieši tagad tas ir tik acīmredzami! Šoreiz gribas pastāstīt jums par manām sajūtām, kas mani piemeklēja pavisam nesen – veicot ikdienišķo mājupceļu mikroautobusā pāri tiltam. Parunāšu par vietām, laiku un to, kā viss mainās. Turpināt lasīt
• 

  Mājas paliek mājas (Magdeburgas piezīmes). Noslēgums.

  Turpināt lasīt
• 

  Koks ar diviem galiem (5.dienasgrāmata)

  Īsi pirms atgriezos mājās. Kā var redzēt, esmu jau sākusi skaitīt laiku līdz minūtes precizitātei. Bet ne jau tāpēc, ka gribētos ātrāk projām, bet gan tāpēc, ka saprotu, cik laiks tomēr ir nepielūdzams un skrien vēja spārniem. Sirsniņa jūt, drīz jāpošas mājup. Turpināt lasīt
• 

  Brīži pārdomām

  Atzīšos, ka gadījās šodien būt vairāk mājās. Lieldienas katru gadu tiek pavadītas kopā ar mammu un vecvecākiem. Diena nebija saulaina, kā pavasarī pienākas... Vieglprātīgā cerība, ka laukā gaiss tomēr ir ieguvis kaut nelielu pavasara siltumiņu, lika man atstāt mājās cepuri... Nosalušās ausis bija zīme, ka nav kur steigties, jo pavasaris arī tā pa īstam nesteidzas. Turpināt lasīt
• 

  Ke bueno! (4.dienasgrāmata) (foto)

  Mans vēl publicējamo dienasgrāmatu skaits jau sāk sarukt. Lūk, jau ceurtā. Atlikušas vairs tikai kādas divas vai trīs... Ar šo dienasgrāmatu aizsākas mani otrās nedēļas piedzīvojumi un sajūtas. Lai jautri lasās! Turpināt lasīt
• 

  Kad atnāk īstā sajūta... (foto)

  Tā nemanot pienākušas Lieldienas. Manas Lieldienu sajūtas, teikšu godīgi, bija kaut kur noklīdušas un mani sasniedza tikai šodien. Pateicoties lieliskam koncertam Ventspils evaņģēliski luteriskajā baznīcā, sirds saprata – ir Lielā piektdiena... Ciešanu laiks... Pēc tam, iznākot no baznīcas, sirds atcerējās arī par prieku, kas ienāk mūsos līdz ar Lieldienām – Kristus augšāmcelšanos. Turpināt lasīt

123Tālāk