Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Izvēlēties nekrist!

Oskars Adamovičs / 23.12.2009

(Foto: personīgais arhīvs)

Sveiciens, lasītāj!

Šoreiz sakritību pēc netapa blogs par tēmu, par kuru gribējām rakstīt, bet tas nekur nepazudīs. Šoreiz vairāk par izvēles iespējām.

Reklāma

Tas ir nekas un reizē viss. Piedzīvojums ir tad, ja Tu nezini, kas notiks nākošajā brīdī. Tas ir tāpat, ka Tu nezini, kas notiks nākotnē un Tu to nevari kontrolēt. Viss ko Tu vari kontrolēt ir šis brīdis, brīdis, kurā pašlaik atrodies. Katrs nākošais solis nav izskaitļots uz priekšu, mēs vienkārši savu ķermeni nostādam uz starta līnijas un tad dodamies piedzīvojumā.

Kad Tu domā par nākotni, Tu iedomājies sevi noteiktā momentā, kad Tu esi šajā momentā, Tev ir iespējas darīt lietas, ko citi cilvēki nesaprastu un varbūt pat Tu pats. Cilvēkam nebūtu jāraizējas par nākotni, nebūtu jāiespringst par savu stāvokli nākotnē, bet būtu jāpriecājas par šo brīdi, par to, ka Tev ir dota šodiena.

Mūsdienās pasaule ir iegrožota, kreativitāte ir gandrīz zudusi, tā ir atņemta, izsvītrota no mūsu vēstures. Un lēnām tā izbāl šajā „brīvajā” pasaulē, kurā dzīvojam. Tehnoloģiju pasaulē. Tāpēc bērni reizēm arī mēdz būt tik atkarīgi no datorspēlēm, jo tur ir viegli gūt sasniegumus. Daudziem cilvēkiem skatoties, ko mēs daram prātā pat neienāk, ka mēs tik tiešām izmantojam savu ķermeņu neierobežotās spējas, ka tas tik tiešām ir fiziski iespējams arī citiem.

Es agrāk mēdzu skriet un darīt citas lietas, bet tad vienu dienu redzēju, kā kāds cilvēks pārvietojās iegrožotā pasaulē. Es nezinu kāpēc, bet uzreiz tas mani piesaistīja un es nodomāju – jā, tas ir tas ko es gribu iemācīties. Tā laikam bija individualitāte un veids kā viņš skatījās uz dzīvi, nezinot kad tā beigsies. Un tas bija veids, kā izlauzties no sistēmas, kurā atrados. Veids kā atrast dzīves patiesību.

Mēs to nedaram, lai izrādītos, mēs to daram, lai pamodinātu kādu. Un ja kāds teiktu, ka mēs to daram finansiālu nolūku dēļ, tad mēs atbildētu, ka tas ir iespēja „runāt” ar sabiedrību un parādīt kāpēc mēs to daram. Viens no maniem mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem saprast, ka parkour ir tik spēcīgs ierocis, ka spēj mainīt cilvēku dzīves.

Esmu sapratis, ka tas ko es meklēju caur parkour ir saskaņa ar sevi un apkārtējo pasauli. Citējot Brūsu Lī - „Ielej ūdeni tējkannā, tas kļūst par tējkannu. Ielej ūdeni glāzē, tas kļūst par glāzi. Esi ūdens mans draugs.”

Pārliecība nav spēle, pārliecība ir tad kad esi sapratis, ka Tu pats izvēlies ceļu dzīvē. Tu izvēlies krist vai nekrist. Tas ir redzējums uz dzīvi, kā būt patiesi brīvam.

Parkour ir kā darbarīks, kurš var tikt izmantots daudz labos nodomos. Cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem, lai nepienāktu brīdis, kad ir par vēlu, līdz punktam, kad parkour kļūst tikai par fizisku aktivitāti, kad tas kļūst tikai par sacīksti, par veidu kā pelnīt naudu, jo tad dzīves atziņa būs zudusi.

Ja Tu baidies krist, tad visticamāk Tu kritīsi, jo baidies.

Visa dzīve ir izvēle.

Šogad mums ir balti Ziemassvētki un baltā krāsa ir kā pirmsākums visam.

Pirmsākums visam jaunajam. Bet līdz jauna gada pirmsākumam ir vēl laiciņš, tāpēc mēs Jums pagaidām vēlam nosvinēt Ziemassvētkus silti un sirsnīgi.

Ar cieņu, Oskars "3Way Team" kluba biedrs.

Pastāsti citiem:

Viedokļi (1)

  1. normunds / 15.02.2010 17:33

    nodarbojos ar to tikaij paris menesus. Un tas jau ir mans dzives ritms.

Pievienot viedokli