Ventspilszinas.lv

Ventspils ziņas mobilajā tālrunī

Parkour - ko tas mums ir devis

Oskars Adamovičs / 03.12.2009

Foto no „Studentu Paradīzes”

Foto no „Studentu Paradīzes” (Foto: personīgais arhīvs)

Sveiks, lasītāj!

Reklāma

Man pašam iet viļņaini šobrīd. Tāpēc mazliet esmu aizkavējies ar jauno blogu, mazliet vēlāk ir sanācis uzrakstīt. Bet kā redzi esmu izbrīvējis brīvu brīdi, lai padalītos ar Tevi savās un ne tikai savās pārdomās un piedzīvojumos.

Vispār labu laiku domāju par ko, lai pastāstu jums. Bija prātā iezagusies viena doma, bet sākumā tā likās maznozīmīga, līdz kāds draugs arī izteica priekšlikumu, lai pastāstu jums varbūt kaut ko tiešāk par mums pašiem. Šajā blogā dziļi neiedziļināšos par mūsu pašu vēsturi, bet vairāk par to ko mūsu nodarbe ir devusi mums pašiem.

Visā plašajā pasaulē parkour, free-running praktizētāji pašlaik ir viena no modes tendencēm izklaides biznesā. Ārpus Latvijas tie bieži ir manāmi reklāmās, filmās un performances šovos. Latvijā uz pirmajiem diviem variantiem varam arī neskatīties, jo nav tā īsti kur izvērsties, bet performances šovi – tā ir vieta, kur mūsu nodarbe arī tiek atzīta visvairāk. Ja nekļūdos, tad Latvijā ir bijušas tikai divas reklāmas, ar vairāku gadu starpību, kur ir pavīdējuši šīs disciplīnas aktīvākie dalībnieki.

Ja tā godīgi, tad pirmo tādu, kā oficiālo komandas uzstāšanos piedzīvojām šovasar Ventspils Pilsētas svētku ietvaros - Grāmatu svētkos. Neoficiāli jau bijām uzstājušies arī iepriekš. Runājot par šo pirmo uzstāšanos atkal jāsaka godīgi, tā bija vasara, katram savas rūpes un tā īsti cītīgi nebijām gatavojušies. Pāris treniņi, kustību iestudēšana un tas arī viss. Viss, kas pārsvarā notika, tā bija improvizācija. Diezgan grūti bija parādīt kaut ko no dažādu šķēršļu pārvarēšanas, jo nācās izmantot pašu ķermeņus, tas no malas varbūt pat izskatījās amizanti, bet lai nu kā, pirmajai reizei nebija nemaz tik slikti, manuprāt. Nemāku teikt par citiem, bet pašam īsti tādas uztraukuma izjūtas arī nebija, jutos droši, bet nu jā, tīrās improvizācijas un nepiemēroto apavu dēļ, jau mazliet pamežģījos pirms paša pasākuma, iesildīšanās procesā. Mazliet neveikli no paša puses.

Pirmā uzstāšanās bija pilsētas mērogā, bet otrā uzstāšanās jau bija mazliet lielākā mērogā – Latvijas un varētu teikt pat Baltijas mēroga pasākumā. Šis pasākums bija diezgan populārais pasākums „Studentu Paradīze”. Pats pasākums vispār bija kaut kāds liels joks, no organizatoriskā viedokļa, ja drīkstu tā izteikties. Neteikšu, ka bija slikti uzstāties tik lielā pasākumā, protams, jaunas emocijas, iespaidi un tā tālāk, bet bez tā visa runājot atklāti aizbraucām uzstāties nesagatavojušies. Bija pārrunas, par pasākuma norisi un ja sponsori visu, proti, mūs akceptētu, tad mums paziņotu mēnesi pirms pasākuma, bet tā nenotika. Mums paziņoja reāli nepilnu nedēļu pirms paša pasākuma. Tad tie pāris braucēji salasījāmies katru vakaru, lai četratā iestudētu šova elementus, bet tas, protams, bija īss laika sprīdis. Bet mēs centāmies un darījām. Par rezultātu var spriest varbūt tie, kas tur bija un redzēja mūs. Pirmā uzstāšanās, ko lai saka, diskžokeju brīvdarbība, kas mūs izjauca no ritma, sajauca mums prātu un lika piemirst pirmo iestudēto uzstāšanos kārtību. Labi, pietiks par visu slikto, gribu pateikties saviem kolēģiem apsargiem, kuri godam darīja savu darbu, es saprotu, tik lielu pārdzērušos un nezin kādu vēl cilvēku pūli novaldīt ir grūti. Prieks, ka varējam izbaudīt visas VIP personas priekšrocības, apgrozīties beksteidžā un tā tālāk. Satikām tur savas paziņas, draugus, Latvijā populārus cilvēkus. Sīkums ar visām nebūšanām, jo bija tā vērts.

Ko mēs darām pašlaik? Daži mūsējie jau gatavojas jaunam pasākumam, tiesa, kas notiks tikai 2010.gada sākumā. Vairāk par tieši kādā to varbūt citreiz. Par piedāvājumiem uzstāties nevaram sūdzēties, tiek piedāvāti pat ar pusgadu, gadu uz priekšu. Neoficiāli varu atklāt, ka ir tikušas veiktas un tiek veiktas pārrunas arī par piedalīšanos arī kādā lielākā projektā. Bet visam savs laiks, nevajag skriet nākotnei pārāk daudz uz priekšu, ja būs kaut kas interesants un tiešāk zināms, gan arī jums pastāstīšu.

Tādas nu tās lietiņas ir. Esmu atbildējis uz paša uzstādīto jautājumu bloga sākumā „ko šī nodarbe ir devusi mums pašiem” un nogurums dara savu, tas ir atvilcis līdzi savu bandas dalībnieku miegu, kas pašlaik uzmācīgi krīt virsū. Starp citu, vēlos jums piedāvāt iesaistīties mūsu blogu tapšanā. Kā? Pavisam vienkārši, tā kā arī mēs esam cilvēki, tad reizēm arī mums aptrūkstas idejas par ko varētu jums pastāstīt, tāpēc jums tiek izteikts šāds piedāvājums – ja vēlaties kaut ko tiešāk varbūt uzzināt, ja jums ir kāds tieši interesējošs jautājums, tad droši varat to uzdot komentāru sadaļā un ar katru nākošo blogu centīsimies atbildēt uz tiem.

Un pašā nobeigumā vēlos jums teikt, lai ticiet saviem spēkiem un spējām, jo ticība šajā grūtajā laikā ir viens no mūsu spēcīgākajiem trumpjiem.

Ar cieņu, Oskars "3Way Team" kluba biedrs.

Pastāsti citiem:

Viedokļi (0)

Pievienot viedokli